PLAUŠU VĒZIS

Ko nozīmē plaušu vēža diagnoze? Uzziniet par plaušu vēzi, mītiem un patiesībām, iespējamajiem izmeklējumiem un plaušu vēža ārstēšanas iespējām.
KAS IR PLAUŠU VĒZIS?

Plaušu vēzis

Plaušu vēzis ir viens no izplatītākajiem ļaundabīgajiem audzējiem visā pasaulē.
2018. gadā vairāk kā 2 miljoniem cilvēku visā pasaulē tika diagnosticēts plaušu vēzis, tādējādi mainot viņu dzīvi. MSD  saprot un atbalsta šos pacientus un viņu ģimenes, sekmējot pētījumus un veicinot lielāku izpratni par plaušu vēzi.
Šajā vietnē esam apkopojuši pamatinformāciju par plaušu vēzi, kas jāzina ikvienam.
KAS IR PLAUŠU VĒZIS?

Kas ir plaušu vēzis?

Visi plaušu vēža veidi nav vienādi!

Termins “plaušu vēzis“ ietver pavisam četrus dažādus vēža veidus. Tie savā starpā būtiski atšķiras – pēc izcelsmes, šūnu veida, prognozes un ārstēšanas.
KĀDI IR PLAUŠU VĒŽA RISKI UN SIMPTOMI?

Kādi ir plaušu vēža iespējamie cēloņi?

Plaušu vēzis pārsvarā rodas gados vecākiem cilvēkiem. Līdztekus ģenētiskai nosliecei pie plaušu vēža cēloņiem pieder, galvenokārt, vielas, kas tiek ieelpotas ar gaisu un izraisa plaušu bojājumus. Plaušu vēzis var skart ikvienu.

KĀDI IR PLAUŠU VĒŽA RISKI UN SIMPTOMI?

Plaušu vēzis kā arodslimība?

Arī dažu profesiju pārstāvjiem ir paaugstināts plaušu vēža risks. Īpaši bīstama ir saskare ar tādām ķīmiskām vielām kā arsēns, noteikti šķīdinātāji un pesticīdi vai tāda veida putekļiem kā azbests. 

Protams, pārliecinoši biežākais plaušu vēža cēlonis tomēr ir smēķēšana, jo, smēķējot, plaušās var izgulsnēties līdz pat 50 dažādām kaitīgām vielām. Atmetot smēķēšanu, plaušu vēža risku iespējams būtiski samazināt.
Arī bieži sastopamā pasīvā smēķēšana var izraisīt smagus veselības traucējumus. Atrodoties vienu stundu piesmēķētā telpā, pasīvās smēķēšanas ceļā iespējams uzņemt tikpat daudz kaitīgu vielu, kā pašam izsmēķējot vienu cigareti.

KĀDI IR PLAUŠU VĒŽA VEIDI?

Kādi ir plaušu vēža veidi?

Plaušu vēzim ir divas galvenās grupas: sīkšūnu plaušu vēzis (SŠPV) un nesīkšūnu plaušu vēzis (NSŠPV). Kā jau norāda grupu nosaukumi, tās noteiktas, pamatojoties galvenokārt uz audzēja šūnu lielumu. Taču šiem abiem vēža veidiem ir arī citas atšķirības.

SĪKŠŪNU PLAUŠU VĒZIS

Sīkšūnu plaušu karcinoma ir agresīvākais no abiem veidiem. Sīkās plaušu vēža šūnas dalās īpaši bieži. Tādēļ šie audzēji lielākoties aug straujāk un ātrāk metastazē.
Taču tas, ka šūnas dalās tik bieži, padara audzējus ļoti jutīgus uz noteiktiem terapijas veidiem.

NESĪKŠŪNU PLAUŠU VĒZIS

Pie nesīkšūnu plaušu vēža veidiem pieder visi ļaundabīgie audzēji, kuros nav sīko šūnu. Tas, kā šāda veida plaušu vēzi vajadzētu ārstēt, ir atkarīgs no slimības stadijas. Piemēram, agrīnās stadijās nesīkšūnu plaušu karcinomu bieži izoperē. Taču progresējuša nesīkšūnu plaušu vēža gadījumā tiek izmantoti citi ārstēšanas veidi.
Nesīkšūnu plaušu vēzim ir šādi paveidi:
KĀDAS IR PLAUŠU VĒŽA STADIJAS?

Kādas ir plaušu vēža stadijas?

Ārstēšanai svarīgs ir ne tikai plaušu vēža veids, bet arī tas, cik progresējis vēzis jau ir. Nozīme ir tam, cik audzējs ir liels, kurus apvidus tas skar, un vai tas jau ir izplatījies uz citām ķermeņa daļām. Stadijas noteikšanai ārsti izmanto tā saucamo TNM sistēmu.
Plaušu vēža klasifikācija palīdz ārstiem novērtēt slimību pēc iespējas precīzāk. Arī pacientiem ļaundabīgā audzēja skaidra definēšana var sniegt nozīmīgas norādes. 
KO DARĪT, JA IR AIZDOMAS PAR PLAUŠU VĒZI?

Aizdomas par plaušu vēzi – ko tālāk?

Ja ārsts izsaka aizdomas par plaušu vēzi, daudzus pacientus pārņem bailes un nedrošība. Drīz vien rodas jautājumi par ārstēšanas iespējām un nākotni. 
Taču pirms iespējams plānot konkrētam vēzim piemērotu ārstēšanu, vispirms jāveic precīza pacienta izmeklēšana.
 
KO DARĪT, JA IR AIZDOMAS PAR PLAUŠU VĒZI?

Kādus izmeklējumus veic, ja aizdomas par plaušu vēzi?

ASINS ANALĪZES

Veicot izmeklējumus, pirmais solis bieži ir asins parauga ņemšana. Asins paraugā laboratorijā var noteikt arī audzēja marķierus. Tā iespējams iegūt arī informāciju par pacienta vispārējo veselības stāvokli vai konkrētu orgānu darbību.

BRONHOSKOPIJA

Bronhoskopijas laikā ar endoskopu izmeklē elpceļus (bronhus) no iekšpuses. Tā ārsts var precīzi novērtēt gļotādu stāvokli un diagnosticēt izmaiņas, piemēram, audzējus.
Izmeklējuma veikšanai endoskopu caur degunu vai muti uzmanīgi ievada bronhos. Dažos gadījumos bronhoskopijas laikā var paņemt arī bronhu sekrēta vai audu paraugus (iespējams veikt biopsiju). 
Šos izmeklējumus vairumā gadījumu veic ambulatori lokālā anestēzijā. Tomēr dažkārt īpašos apstākļos var būt nepieciešama plašāka izmeklēšana narkozē.

BIOPSIJA

Veicot biopsiju, uzmanīgi tiek paņemtas audu šūnas. Šos paraugus izmeklē profesionāls patologs. Tā sauktās histoloģiskās izmeklēšanas laikā, izmantojot mikroskopu, patologs var novērtēt konkrēto audu šūnu specifisko raksturu un tādējādi, piemēram, konstatēt ļaundabīgas šūnas. 
Dažkārt biopsija var būt veikta jau kāda cita izmeklējuma laikā. Ja nepieciešams plaušu audu paraugs, to iespējams paņemt bronhoskopijas laikā.

RENTGENUZŅĒMUMI

Krūškurvja pārskata rentgenogramma (krūškurvja rentgenoloģiska izmeklēšana) ir pamata izmeklējums plaušu karcinomas diagnosticēšanai. Pirmkārt, to var izmantot, lai noteiktu, kur audzējs atrodas un cik liels tas ir. Tajā iespējams pamanīt arī, piemēram, šķidruma uzkrāšanos plaušu telpā (pleiras izsvīdumu). 

DATORTOMOGRĀFIJA (DT)

Veicot datortomogrāfiju (saīsināti DT), tiek uzņemti daudzi ķermeņa iekšpuses attēli. Katrā attēlā ir redzams ķermeņa šķērsgriezums. Tā iespējams precīzi novērtēt atsevišķos orgānus un to savstarpējo izvietojumu, kā arī konstatēt izmaiņas. 
Piemēram, ārsts šajos attēlos var redzēt, vai orgānā ir audzējs, kur tieši tas atrodas un cik liels tas ir. Šī informācija ir svarīga ne tikai slimības novērtēšanai, bet arī iespējamās operācijas plānošanai.

Šie plaušu vēža izmeklējumi var ilgt vairākas dienas vai nedēļas. Taču pacientiem un ārstējošiem ārstiem ir svarīgi šo laiku izmantot lietderīgi. 

PADOMS: Nokopējiet visu izmeklējumu rezultātus, lai katrs ārsts varētu ātri izprast situāciju, piemēram, ja notiek ārstu maiņa vai jūs konsultējaties ar vēl kādu speciālistu.

Jo izmeklējumiem vajadzētu viest skaidrību un nodrošināt pacientiem labāko iespējamo vēža ārstēšanu. Piemēram, tā sauktie biomarķieri var norādīt, kura terapija pacientam varētu būt piemērota.
VAI PLAUŠU VĒZI VAR ĀRSTĒT?

Plaušu vēzis ir ārstējams!

VAI PLAUŠU VĒZI VAR ĀRSTĒT?

Kā ārstē plaušu vēzi?

Sīkšūnu plaušu vēzi vairumā gadījumu ārstē ar ķīmijterapiju un staru terapiju. Dažkārt agrīnās stadijās vēzi iespējams arī ārstēt ķirurģiski.

Svarīga nesīkšūnu plaušu vēža ārstēšanas metode agrīnā stadijā arī ir operācija. 

Lai ārstētu nesīkšūnu plaušu vēzi vēlīnās stadijās, izmanto citus terapijas veidus:

  • staru terapiju;
  • ķīmijterapiju;
  • imūnterapiju;
  • mērķterapiju. 
Agrīnās stadijās mērķis ir izārstēt vēzi, tāpēc ir svarīgi pēc iespējas ātrāk un precīzāk noteikti diagnozi, lai uzsāktu ārstēšanu.
VAI PLAUŠU VĒZI VAR ĀRSTĒT?

Kā nosaka pareizo plaušu vēža ārstēšanas veidu?

Kā nosaka pareizo plaušu vēža ārstēšanas veidu?
Lai izvēlētos piemērotu ārstēšanu, līdztekus informācijai par plaušu vēža veidu un stadiju liela nozīme ir arī pacienta vispārējam veselības stāvoklim. Svarīgu norādi dažkārt var sniegt arī tā saucamie bioloģiskie marķieri. Tie var norādīt, cik liela ir noteiktas plaužu vēža ārstēšanas veiksmīga iznākuma iespējamība konkrētam pacientam. 

Ārstam ar pacientu jāpārrunā iespējamie ārstēšanas veidi un jāizvērtē to priekšrocības un trūkumi. Atklāta saruna ar ārstējošo ārstu var palīdzēt pacientam kliedēt bažas un saņemt atbildes uz jautājumiem. 

PLAUŠU VĒŽA KALKULATORS

Plaušu vēža riska kalkulators

Plaušu vēzis ir viens no izplatītākajiem un bīstamākajiem audzējiem, no kura katru gadu Latvijā mirst ap 1000 cilvēku. 
Ar īpaši izveidota kalkulatora palīdzību ir iespējams noteikt savu plaušu vēža attīstības risku.

Dalies sociālajos tīklos